piebirt
Lietojuma biežums :
piebirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) — par kādu virsmu.
1.1.Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
1.2.pārnestā nozīmē; formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
2.Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
2.1.pārnestā nozīmē Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) — par telpu, teritoriju.
2.2.pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri