piebilst
piebilst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piebilstu | piebilstam | piebildu | piebildām | piebildīšu | piebildīsim |
2. pers. | piebilsti | piebilstat | piebildi | piebildāt | piebildīsi | piebildīsiet, piebildīsit |
3. pers. | piebilst | piebilda | piebildīs |
Pavēles izteiksme: piebilsti (vsk. 2. pers.), piebilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebilstot (tag.), piebildīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebilstu
Vajadzības izteiksme: jāpiebilst
Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
PiemēriEs būtu varējis šo to piebilst.
- Es būtu varējis šo to piebilst.
- Tā ir Latvija, — viņš piebilst.
- Taisnības labad gan jāpiebilst, ka mamma mani jau gaidīja pie durvīm un peļņu atņēma.
- Vecvērdiņš sarunu beidza strauji, piebilstot, ka viņam sāk parādīties nepatīkamas sajūtas.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit