piebirt
piebirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebirstu | piebirstam | piebiru | piebirām | piebiršu | piebirsim |
| 2. pers. | piebirsti | piebirstat | piebiri | piebirāt | piebirsi | piebirsiet, piebirsit |
| 3. pers. | piebirst | piebira | piebirs | |||
Pavēles izteiksme: piebirsti (vsk. 2. pers.), piebirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebirstot (tag.), piebiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebirtu
Vajadzības izteiksme: jāpiebirst
1.Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) – par kādu virsmu.
1.1.Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli).
1.2.pārnestā nozīmē; formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
2.Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
2.1.pārnestā nozīmē Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) – par telpu, teritoriju.
2.2.pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- bez sastrēgumiem, salšanas, garām rindām un skujām piebiruša auto.
- Viņa paslēpjas kokos, kājas līdz potītēm lapu piebirušā rudens rāvā.
- Grīda piebirusi ar beigtām mušām, sejā pinas zirnekļa tīkli.
- Viņa mājas bruģētais pagalms bija piebiris ar sīkiem zariem un sapuvušām lapām.
- Bridu smiltīm piebirušām kurpēm caur kāpām, rāms un nopietns.