piemetināt2
piemetināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemetinu | piemetinām | piemetināju | piemetinājām | piemetināšu | piemetināsim |
| 2. pers. | piemetini | piemetināt | piemetināji | piemetinājāt | piemetināsi | piemetināsiet, piemetināsit |
| 3. pers. | piemetina | piemetināja | piemetinās | |||
Pavēles izteiksme: piemetini (vsk. 2. pers.), piemetiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemetinot (tag.), piemetināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemetinātu
Vajadzības izteiksme: jāpiemetina
1.Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
2.Piestiprināt (parasti āķējot, kabinot, pogājot); arī piesiet.
3.Piešūt ar palieliem dūrieniem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā tveramo daļu veidoja pie kaujas daļas piemetināts īss dzelzs stienis.
- Pēc brīža piemetina: " Vai izmantot sociālo sistēmu, t.
- Politiski šie Līgo svētki būs diezgan karsti," viņš piemetināja.
- Noteikti jāpiemetina, ka tantras mērķi sniedzas nesalīdzināmi tālāk nekā psihoanalīzei.
- Agnija dedzīgi apgalvoja to pašu un daudznozīmīgi piemetināja: - Zīme!