flirtēt
flirtēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | flirtēju | flirtējam | flirtēju | flirtējām | flirtēšu | flirtēsim |
| 2. pers. | flirtē | flirtējat | flirtēji | flirtējāt | flirtēsi | flirtēsiet, flirtēsit |
| 3. pers. | flirtē | flirtēja | flirtēs | |||
Pavēles izteiksme: flirtē (vsk. 2. pers.), flirtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: flirtējot (tag.), flirtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: flirtētu
Vajadzības izteiksme: jāflirtē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Sasodīts, nedēļu vēlāk darbā flirtējām katru dienu!
- Taču — pat ja Strēlniece flirtētu, viņa ir uzticīgāka, nekā izskatās.
- Vēlāk mājās pieķerot vīru un savu darbinieci flirtējam zvaigzne sapratusi, ka vīrs viņu krāpj.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.