tokāta
tokāta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tokāta | tokātas |
| Ģen. | tokātas | tokātu |
| Dat. | tokātai | tokātām |
| Akuz. | tokātu | tokātas |
| Lok. | tokātā | tokātās |
1.Skaņdarbs taustiņinstrumentiem (16.-18. gadsimtā) – brīvai improvizācijai līdzīga prelūdija, fantāzija.
2.Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “ un Valda Zilvera „ J.S.Baha tokāta un fūga re minorā“.
- Elēģija, korālis un meditācija – trīs apcerīgas daļas, kam pa vidu divas enerģiskas tokātas.
- Bet kāpēc vitrāžas un rūtis tricinošā Baha tokātas un elektriskā vilciena duna manī izraisa pretējas izjūtas?
- Ērģelniece Jeļena Privalova-Epšteina atskaņos J.S.Baha " Tokāta un fūga re minorā", M.Rēgera " Introdukcija un Pasakālija".
- Virtuozā vācu taustiņinstrumentālista Johana Jakoba Frobergera tokāta un izsmalcinātā deju svīta sabalsosies ar viņa laikabiedra, izdaudzinātā austriešu vijolvirtuoza Johana Heinriha Šmelcera tēlaino mūziku.