Vasaras versija 2021
329 515 vārdi
49 104 frāzes
pazīt
pazīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
1.Būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare.
2.Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
// Par dzīvniekiem.
// Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
3.Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
Pazīt pulksteniprast nolasīt pulksteņa rādījumus.
// Būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
// Zināt un prast izmantot.
// Būt tādam, kas ir izjutis (psihisku vai fizioloģisku stāvokli) un iegaumējis (to).
// Būt iepazinušam (kādu stāvokli, situāciju).
Stabili vārdu savienojumi:
Pazīt kā raibu sunibūt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā savu kabatu sarunvalodaļoti labi pazīt (parasti vietu, vidi).
Pazīt kā savus piecus pirkstus sarunvalodaļoti labi pazīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: