Pavasara versija 2021
328 944 vārdi
48 692 frāzes
zināt
zināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
1.Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
Zināt kā vienreizvienuļoti labi zināt.
// intransitīvs; kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
// intransitīvs; kopā ar: darbības vārds, nenoteiksme Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
// Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
2.Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
Nezināt (retāk zināt), kur grūst sarunvalodanezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
Nezināt ne rīta, ne vakaraneko nezināt.
Nezināt, kur acis liktno kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
Nezināt, kur dēties sarunvalodaneziņai, kur palikt, patverties.
3.intransitīvs Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
4.darbības vārds; parasti formā: pavēles izteiksme Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
Nu, (vai) zinisaka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
Zini (arī ziniet) kosaka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam.
Stabili vārdu savienojumi:
Dabūt zinātizzināt, uzzināt.
Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a) sarunvalodasaka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zinātsaka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt)saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
Kaut (arī ja) tu zinātusaka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
Ko tu zini! sarunvalodasaka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
Likties zinātinteresēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
Negribēt (ne, arī nekā) zinātneinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis)neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
Nevar zinātsaka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) sarunvalodasaka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt sarunvalodasaka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
Nezināt, kur likties1. Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.2. Būt neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)! sarunvalodaizsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) zin(a)! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaizsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Zināt (savu ceļu)1. Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu).2. Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
Zināt kā (savus) piecus pirkstus sarunvalodaļoti labi zināt.
Zināt mēruapzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: