pieprast
pieprast 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieprotu | pieprotam | piepratu | piepratām | piepratīšu | piepratīsim |
| 2. pers. | pieproti | pieprotat | pieprati | piepratāt | piepratīsi | piepratīsiet, piepratīsit |
| 3. pers. | pieprot | pieprata | piepratīs | |||
Pavēles izteiksme: pieproti (vsk. 2. pers.), pieprotiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieprotot (tag.), piepratīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieprastu
Vajadzības izteiksme: jāpieprot
Prast, mācēt (parasti mazliet).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ļoti efektīga metode, ko labi pieprot gan bērni, gan vecāki.
- Autors izmēģina savus spēkus dažādos žanros un, šķiet, pieprot visu.
- Vislabāk viņa pieprot novilkt drēbes un parādīt visu, ko daba devusi.
- Šis dzīvnieks ir lielākais Madagaskaras plēsējs un lieliski pieprot kāpelēt pa kokiem.
- Taču video montāža nav vienīgais arods, ko jaunietis pieprot.