just
Lietojuma biežums :
just 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | jūtu | jūtam | jutu | jutām | jutīšu | jutīsim |
2. pers. | jūti | jūtat | juti | jutāt | jutīsi | jutīsiet, jutīsit |
3. pers. | jūt | juta | jutīs |
Pavēles izteiksme: jūti (vsk. 2. pers.), jūtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jūtot (tag.), jutīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: justu
Vajadzības izteiksme: jājūt
1.Uztvert (ar maņu orgāniem).
PiemēriNauris stāvēja kā sastindzis, bet aukstumu nejuta.
Piemēri
- Nauris stāvēja kā sastindzis, bet aukstumu nejuta.
- Smaka joprojām bija jūtama, bet to vismaz varēja paciest.
- Jutu aukstu tērcīti.
- Katru nakti pieglaudušies tik tuvu, ka jūtu viņas satraukto elpu un auksto plaukstu pieskārienus.
- Kad manas rokas vairs nejūt pat sīko adatu dūrienus un miesas smagumā pārkrīt pār ratu malu, mēs apstājamies.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Hiponīmi
atjaust1.1 — Sajust.
atmanīt1 — Sajust.
izjust3 — Sajust.
notvert3.1 — Uztvert, pamanīt.
pamanīt2 — Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu).
sajust1 — Uztvert, sākt uztvert (ar maņu orgāniem).
uztvert1.1 — Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
Stabili vārdu savienojumiLikt sevi just. Tā, ka nejūt zemi zem kājām.
Stabili vārdu savienojumi
Likt sevi just — būt uztveramam, sajūtamam.Tā, ka nejūt zemi zem kājām kolokācija — ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
1.1.Uztvert (signālu, informāciju) — par ierīcēm, aparātiem.
PiemēriŠim nolūkam ir paredzēti dažādi sensori, kas jūt kustības salonā, mašīnas šūpošanos, stikla saplīšanu vai citus stiprus trokšņus tajā.
Piemēri
- Šim nolūkam ir paredzēti dažādi sensori, kas jūt kustības salonā, mašīnas šūpošanos, stikla saplīšanu vai citus stiprus trokšņus tajā.
Saistītās nozīmesuztvert.
Saistītās nozīmes
2.Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
Piemēri- Arī bailes nejūtu.
Piemēri
- - Arī bailes nejūtu.
- Nekādu lielo satraukumu nejutu.
- Mani piepildīja vēl drausmīgāks naids par to, ko jutu pirms tam.
- Vai jūti prieku, sajuti baudu par mūsu sāpēm?!
Saistītās nozīmesizjust.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
gūt3.1 — Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu); rast (pārliecību, ierosmi u. tml.).
iegūt4.2 — Rast, izjust (psihisku stāvokli).
pārdzīvot3 — Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
rast2.2 — Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
Stabili vārdu savienojumiDabūt just. Just līdzi.
Stabili vārdu savienojumi
Dabūt just sarunvaloda, kolokācija — izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).Just līdzi kolokācija — dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
3.Noskārst, nojaust; apzināties.
PiemēriJutu, ka mans pienākums ir doties turp – apciemot savu zaudēto naudu.
Piemēri
- Jutu, ka mans pienākums ir doties turp – apciemot savu zaudēto naudu.
- - Varēja just, ka svešais ir pārsteigts.
- Es toreiz jutu, ka tā ir mana sūtība.
- Viņa nekad ar tādu burulaivu nebija braukusi un tagad juta, ka nespēs atteikties.
Saistītās nozīmesnojēgt.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
apzināties1 — Izprast, apzināti izjust; zināt.
izmanīt1 — Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
redzēt2.2 — Saprast, apzināties.
zināt2 — Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
zināties3 — Zināt (2).
Hiperonīmi
sajēgt1 — Saprast.
saprast1 — Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
Saistīts ar
apjaust1 — Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
atjaust1 — Apzināties, atskārst, aptvert.
atskārst1 — Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
atskārsties1 — Atskārst.
Aptuvenie sinonīmi
jaust1 — Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
manīt3 — Jaust.
noģist1 — Nojaust, noprast.
nojaust1 — Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
nomanīt2 — Nojaust, noprast.
noprast1 — Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
noskārst1 — Nojaust.
paģisties2 — Noprast.
Stabili vārdu savienojumiDabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu. Izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas. Likt just.
Stabili vārdu savienojumi
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu sarunvaloda — 1. Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.2. Ļoti nostrādāties, nopūlēties.Izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas — pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).Likt just — likt saprast (ko).Ne dzird, ne jūt — 1. Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.2. Saka, ja par kādu nav ziņu.Nejust zemi zem kājām idioma — būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.Nesēja jušana vārdkoptermins; joma: informātika — darbība, ko pastāvīgi veic lokālā tīkla stacija, lai konstatētu kādas citas stacijas raidīšanas faktu.Nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve vārdkoptermins; joma: informātika — metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu.Nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve vārdkoptermins; joma: informātika — metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes.
Avoti: LLVV, D3, TWN
Korpusa piemēri:šeit