dzirdēt
dzirdēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dzirdu | dzirdam | dzirdēju | dzirdējām | dzirdēšu | dzirdēsim |
| 2. pers. | dzirdi | dzirdat | dzirdēji | dzirdējāt | dzirdēsi | dzirdēsiet, dzirdēsit |
| 3. pers. | dzird | dzirdēja | dzirdēs | |||
Pavēles izteiksme: dzirdi (vsk. 2. pers.), dzirdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dzirdot (tag.), dzirdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dzirdētu
Vajadzības izteiksme: jādzird
1.Ar ausi uztvert (skaņas).
PiemēriDzirdēju pazīstamu balsi.
- Dzirdēju pazīstamu balsi.
- Un tās lakstīgalas pogo tik skaļi, ka citu neko nevar dzirdēt.
- Dzirdama piena pilēšana traukā.
1.1.intransitīvs Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
PiemēriViņš taču labi dzird.
- Viņš taču labi dzird.
- Tajā pašā mirklī Gustavs atcerējās, ka nevarējis saprast, kā putni var dzirdēt, ja viņiem nav ausu.
2.Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
PiemēriAk gribat dzirdēt par atsevišķiem gadījumiem?
- Ak gribat dzirdēt par atsevišķiem gadījumiem?
- Tu nekad neesi dzirdējis, ka augstu kalnos ledus ir VIENMĒR!
- Biju par to dzirdējusi no vīramātes.
2.1.pārnestā nozīmē Nojaust, noprast.
Piemēri— Jansona balsī bija dzirdams lepnums.
- — Jansona balsī bija dzirdams lepnums.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) dzird. Kur tas dzirdēts! Ne dzird, ne jūt. Negribēt (ne) dzirdēt.
- (Kā) dzird — (kā) runā, stāsta
- Kur tas dzirdēts! kolokācija — izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu)
- Ne dzird, ne jūt — 1. Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma2. Saka, ja par kādu nav ziņu
- Negribēt (ne) dzirdēt frazēma — 1. Kategoriski pretoties kam, būt pret ko2. Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
- Var dzirdēt adatu nokrītam idioma — saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums
Avoti: LLVV, TWN, Lfv
Piemēri valodas korpusos:šeit