dzirdeklis1
dzirdeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzirdeklis | dzirdekļi |
| Ģen. | dzirdekļa | dzirdekļu |
| Dat. | dzirdeklim | dzirdekļiem |
| Akuz. | dzirdekli | dzirdekļus |
| Lok. | dzirdeklī | dzirdekļos |
dzirdekslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzirdekslis | dzirdekšļi |
| Ģen. | dzirdekšļa | dzirdekšļu |
| Dat. | dzirdekslim | dzirdekšļiem |
| Akuz. | dzirdeksli | dzirdekšļus |
| Lok. | dzirdekslī | dzirdekšļos |
Auss.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, vārdnīcā sastopams šķirklis jers – jagnie, bet atsevišķos šķirkļos parādās arī nosaukumi atpilinιs – jagnie jesenne ( drugiego rzutu) ‘rudens jērs ( otrā metiena)’, sal. atpîlis ‘der Herbstling, Spätling, spät geborenes Junge, besonders von Lämmern, die im Herbste Schafe gebären, welche schon in demselben Jahre ein Lamm geboren haben’ ( ME I 181–182); dzjrdakslis – jagnie ktorego trzeba soić ‘jērs, kas jāzīda’, sal. dzirdeklis ‘ein aufgetränktes Lamm’ ( ME I 552); girulis – jagnie ( którego trzeba poić) ‘jērs, kas jādzirda’, sal. ģirulis ‘ein Kind, das nicht gesäugt, sondern getränkt wird’ ( ME I 699).