Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzirdēt.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (95):
- vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
- palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
- seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
- vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas.
- turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
- apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam).
- aizklaust Dabūt dzirdēt.
- pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
- audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
- ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas.
- aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi.
- saklaust dzirdēt, sadzirdēt.
- piedzirdēt Dzirdēt, sadzirdēt.
- eholāls Hipnotizēta persona, kas atkārto dzirdētus vārdus, nesaprotot to nozīmi.
- arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
- skaņas nolasītājs iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts.
- atdzirst Izdzirdēt.
- izdzirst Izdzirdēt.
- uzdzirdēt Izdzirdēt.
- izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens.
- aizklausīt Klausīties, dzirdēt; saost.
- tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
- čipt Lieto savienojumā "ne čipu, ne čapu", lai pateiktu, ka nekas nav dzirdēts.
- plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
- eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids.
- gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam.
- gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
- palaist gar ausīm (kaut ko) neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot.
- kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
- aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
- nedzirdams Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
- nedzirdēts Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
- dzirst Padzirdēt, saklausīt.
- iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt.
- padzirst Padzirdēt.
- iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
- pusauss Parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
- enorms Pārmērīgs, nedzirdēts, pārspīlēts.
- kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku).
- pārdzirdēt Pilnībā dzirdēt (ko).
- aizgriezt Pirms ēšanas dzirdēt griezes dziesmu.
- atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu.
- akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto.
- atstāstīšana Runas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu.
- parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri.
- sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
- padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi.
- aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt.
- dadzirdēt Sadzirdēt.
- sadzirēt Sadzirdēt.
- sadzirst Sadzirdēt.
- veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- aizsit ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
- aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
- ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
- Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt.
- apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds.
- dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt.
- onomatofobija Slimīgas bailes izdzirdēt kādu konkrētu vārdu.
- ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana.
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu.
- likt ausi (pie kā) spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
- ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
- nodrāzts Tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis.
- nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts.
- pakurls Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
- kurls Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
- auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā.
- uzdzirst Uzdzirdēt.
- uzklaust Uzdzirdēt.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
- auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
- agnozija Uztveres traucējumi, kas saistīti ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem un izpaužas kā nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto.
- pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu.
- saklaust Uzzināt (ko dzirdētu).
- staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
- logokofoze Vārdu kurlums, nespēja saprast dzirdēto runu.
dzirdēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV