saklausīt
saklausīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saklausu | saklausām | saklausīju | saklausījām | saklausīšu | saklausīsim |
| 2. pers. | saklausi | saklausāt | saklausīji | saklausījāt | saklausīsi | saklausīsiet, saklausīsit |
| 3. pers. | saklausa | saklausīja | saklausīs | |||
Pavēles izteiksme: saklausi (vsk. 2. pers.), saklausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saklausot (tag.), saklausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saklausītu
Vajadzības izteiksme: jāsaklausa
1.Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
1.1.Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
1.2.pārnestā nozīmē Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Runājot pa tālruni, viņš spēj saklausīt, kur otrs atrodas.
- Piemēram arī Baha mūzikā var saklausīt tik daudz džeza harmoniju,...
- Un tad saklausīju, ka kaut kas čāpo uz manu pusi.
- Jau no ieiejas Jūs varēsiet saklausīt viņu stendā brēcošo apburošo ēzelīti.
- Personas bija manāmi satrauktas, kā arī sniegtajās liecībās saklausītas pretrunas.