viest2
viest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
PiemēriTas slepkavā varēja viest zināmu tramību, un, protams, viņš labāk vēlējās šaut pakausī.
Saistītās nozīmessadzirdēt, dzirdēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit