saklauvēt
saklauvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saklauvēju | saklauvējam | saklauvēju | saklauvējām | saklauvēšu | saklauvēsim |
| 2. pers. | saklauvē | saklauvējat | saklauvēji | saklauvējāt | saklauvēsi | saklauvēsiet, saklauvēsit |
| 3. pers. | saklauvē | saklauvēja | saklauvēs | |||
Pavēles izteiksme: saklauvē (vsk. 2. pers.), saklauvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saklauvējot (tag.), saklauvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saklauvētu
Vajadzības izteiksme: jāsaklauvē
Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Avoti: LLVV