Paplašinātā meklēšana
Meklējam saklausīt.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (22):
- turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
- piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- pieklausīties Ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- a lieto pārjautājot, kad nevar saklausīt teikto
- gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
- pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija.
- dzirst Padzirdēt, saklausīt.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
- paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
- aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
- aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
- paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
- aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt.
- piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga)
- piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga)
- apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- mikroakustisks Tāds, kas attiecas uz vājām skaņām; tāds, kas palīdz saklausīt ļoti vājas skaņas (par instrumentu, aparātu).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- uzgrābstīt Tenkas saklausīties.
- aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts
saklausīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV