saklāt
saklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saklāju | saklājam | saklāju | saklājām | saklāšu | saklāsim |
| 2. pers. | saklāj | saklājat | saklāji | saklājāt | saklāsi | saklāsiet, saklāsit |
| 3. pers. | saklāj | saklāja | saklās | |||
Pavēles izteiksme: saklāj (vsk. 2. pers.), saklājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saklājot (tag.), saklāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saklātu
Vajadzības izteiksme: jāsaklāj
1.Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
Stabili vārdu savienojumiSaklāt (biežāk uzklāt) galdu.
- Saklāt (biežāk uzklāt) galdu kolokācija — salikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda
- Saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) kolokācija — 1. Sakārtot gultu (guļasvietu) gulēšanai2. Sakārtot gultu (guļasvietu) pēc gulēšanas
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Restorāna vajadzībām īpaši tika iekārtota Ērgļu stacija un saklāti skaisti galdiņi.
- Rūķīši palīdzēja mazajiem saģērbties, saklāt gultiņas, sapīt meitenēm matus.
- Neviena iemītnieka, toties ir gulta, uz kuras saklāta gultasveļa.
- Bardaks" ir zāles uz skapīša un vēl nesaklātā gulta.
- Saklāju Rouzijai gultu pirmajā stāvā un devos augšā uz savu guļamistabu.”