saklaušināt
saklaušināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saklaušinu | saklaušinām | saklaušināju | saklaušinājām | saklaušināšu | saklaušināsim |
| 2. pers. | saklaušini | saklaušināt | saklaušināji | saklaušinājāt | saklaušināsi | saklaušināsiet, saklaušināsit |
| 3. pers. | saklaušina | saklaušināja | saklaušinās | |||
Pavēles izteiksme: saklaušini (vsk. 2. pers.), saklaušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saklaušinot (tag.), saklaušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saklaušinātu
Vajadzības izteiksme: jāsaklaušina
Klaušinot uzzināt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāiztiek ar dažām drumslām internetā un tik, cik pašam izdevies saklaušināt.
- Kamēr viņš dienēs, māte viņam tepat Rīgā vai Rīgas pievārtē saklaušinās vietu.
- Aizbraucis Rīgā, saklaušinājis, iegājis lielā namā.
- Tomēr mēs nelabprāt klausāmies to piesardzīgi klauvējam pa rūtīm, lai saklaušinātu savu nākotni.
- — Es tev saklaušināju vietu, — Iraīda, pārnākusi no darba, ieskrien istabā ar visām sabristajām kurpēm.