nomanīt
nomanīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomanu | nomanām | nomanīju | nomanījām | nomanīšu | nomanīsim |
| 2. pers. | nomani | nomanāt | nomanīji | nomanījāt | nomanīsi | nomanīsiet, nomanīsit |
| 3. pers. | nomana | nomanīja | nomanīs | |||
Pavēles izteiksme: nomani (vsk. 2. pers.), nomaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomanot (tag.), nomanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomanītu
Vajadzības izteiksme: jānomana
1.Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu).
2.Nojaust, noprast.
3.parasti formā: trešā persona Sajust (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krieviski tā runāja kā īsta krieviete, ar gandrīz nenomanāmu akcentu.
- Jaunieši klusējot nomana, kā kūpinājuma smarža zūd staļļa tumšajā gaitenī.
- Var nomanīt, ka viņš sen nav tik sirsnīgi smējies. “
- Šobaltdien Amerikā nomanāma jauna “ gaisotnes sagatavošana” lielam psiholoģiskam kūlenim.
- Kāpēc uz pēdējo aizsardzības epizodi Ronaldu Zaķi nomanīja Andrejs Gražulis?