noprast
Lietojuma biežums :
noprast 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noprotu | noprotam | nopratu | nopratām | nopratīšu | nopratīsim |
| 2. pers. | noproti | noprotat | noprati | nopratāt | nopratīsi | nopratīsiet, nopratīsit |
| 3. pers. | noprot | noprata | nopratīs | |||
Pavēles izteiksme: noproti (vsk. 2. pers.), noprotiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noprotot (tag.), nopratīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noprastu
Vajadzības izteiksme: jānoprot
Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
Saistītās nozīmesmanīt, nomanīt, noģist, noskārst, paģisties.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
manīt3 — Jaust.
nomanīt2 — Nojaust, noprast.
noģist1 — Nojaust, noprast.
noskārst1 — Nojaust.
paģisties2 — Noprast.
nojaust1 — Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
jaust1 — Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
Hiponīmi
redzēt2.1 — Jaust, noprast.
Aptuvenie sinonīmi
just3 — Noskārst, nojaust; apzināties.
nojēgt1 — Noprast, apjēgt.
paredzēt1 — Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
prognozēt1 — Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
sajust3 — Noskārst, nojaust; apzināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik noprotams, arī tas nav bijis „ viegls” pasākums.
- Noprotams, ka pret futbolista pārcelšanos uz Parīzi bija viņa ģimene.
- Jau no vāka noprotams, ka garie virsraksti ir otrajā daļā.
- Var noprast, ka viņa pilda tādu kā mājas uzraudzes funkciju.
- Noprotams, ka šovasar neuzvarētais auto nonāks sportista Edgara Bulles rīcībā.