noskārst
noskārst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noskārstu, noskāršu | noskārstam, noskāršam | noskārtu | noskārtām | noskārtīšu | noskārtīsim |
| 2. pers. | noskārsti, noskārt | noskārstat, noskāršat | noskārti | noskārtāt | noskārtīsi | noskārtīsiet, noskārtīsit |
| 3. pers. | noskārst, noskārš | noskārta | noskārtīs | |||
Pavēles izteiksme: noskārsti, noskārt (vsk. 2. pers.), noskārstiet, noskārtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskārstot, noskāršot (tag.), noskārtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskārstu
Vajadzības izteiksme: jānoskārst, jānoskārš
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sakumpusi mugura būtu detaļa, kas ļautu noskārst Sīpola dvēselē notiekošos procesus.
- Gāzelēdamies viņi vilkās uz priekšu, kāda nenoskārsta, ilgota mērķa vadīti.
- Pēc uzburbušās sejas Vilnis noskārta, ka nakts uzdzīve krietni piestrādājusi pie izskata.
- Viņš ātri izlasa vienu un iebāž kabatā nenoskārstai vajadzībai.
- Pilienu pusotra savu laikā ļenganā un bargā nenoskārstai vajdzībai – mums ir jānosargā.