noskārst
Lietojuma biežums :
noskārst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | noskārstu, noskāršu | noskārstam, noskāršam | noskārtu | noskārtām | noskārtīšu | noskārtīsim |
2. pers. | noskārsti, noskārt | noskārstat, noskāršat | noskārti | noskārtāt | noskārtīsi | noskārtīsiet, noskārtīsit |
3. pers. | noskārst, noskārš | noskārta | noskārtīs |
Pavēles izteiksme: noskārsti, noskārt (vsk. 2. pers.), noskārstiet, noskārtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noskārstot, noskāršot (tag.), noskārtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noskārstu
Vajadzības izteiksme: jānoskārst, jānoskārš
Nojaust.
Saistītās nozīmesmanīt, nomanīt, noģist, paģisties, nojaust.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
manīt3 — Jaust.
nomanīt2 — Nojaust, noprast.
noģist1 — Nojaust, noprast.
paģisties2 — Noprast.
nojaust1 — Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
noprast1 — Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
jaust1 — Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
Hiponīmi
redzēt2.1 — Jaust, noprast.
Aptuvenie sinonīmi
just3 — Noskārst, nojaust; apzināties.
nojēgt1 — Noprast, apjēgt.
paredzēt1 — Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
prognozēt1 — Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
sajust3 — Noskārst, nojaust; apzināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sakumpusi mugura būtu detaļa, kas ļautu noskārst Sīpola dvēselē notiekošos procesus.
- Gāzelēdamies viņi vilkās uz priekšu, kāda nenoskārsta, ilgota mērķa vadīti.
- Pēc uzburbušās sejas Vilnis noskārta, ka nakts uzdzīve krietni piestrādājusi pie izskata.
- Viņš ātri izlasa vienu un iebāž kabatā nenoskārstai vajadzībai.
- Pilienu pusotra savu laikā ļenganā un bargā nenoskārstai vajdzībai – mums ir jānosargā.