noprasīt
noprasīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noprasu | noprasām | noprasīju | noprasījām | noprasīšu | noprasīsim |
| 2. pers. | noprasi | noprasāt | noprasīji | noprasījāt | noprasīsi | noprasīsiet, noprasīsit |
| 3. pers. | noprasa | noprasīja | noprasīs | |||
Pavēles izteiksme: noprasi (vsk. 2. pers.), noprasiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noprasot (tag.), noprasīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noprasītu
Vajadzības izteiksme: jānoprasa
1.Īsi, parasti stingri, pajautāt.
2.Pieprasīt (parasti lielu vai par daudz lielu samaksu, atalgojumu u. tml.).
3.Aizrunāt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — viņš noprasīja māksloti ironiskā balsī un iespļāva ledus gabaliņu glāzē.
- Egidija izstāstīja sarunu ar Kupsti gandrīz vārds vārdā un īgni noprasīja:
- Vilija tvēra manu roku, saspieda, pakratīja un rupji noprasīja:
- Kad māmiņa pārnāk, krusttēvs noprasa – kur tad tavs slotaskāts?
- – Bet kādus tieši, izstāstiet sīkāk, – noprasītu vecāmamma.