nomānīt
nomānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nomānu | nomānām | nomānīju | nomānījām | nomānīšu | nomānīsim |
2. pers. | nomāni | nomānāt | nomānīji | nomānījāt | nomānīsi | nomānīsiet, nomānīsit |
3. pers. | nomāna | nomānīja | nomānīs |
Pavēles izteiksme: nomāni (vsk. 2. pers.), nomāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomānot (tag.), nomānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomānītu
Vajadzības izteiksme: jānomāna
Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tēvs nomānīja vārtos stāvošo dēlu, aizmetot čību uz vienu pusi, bet bumbu sperot pretējā virzienā.
- Olimp"/"Venta 2002" kapteinis nomānīja Linardu Lipski un atguva pērnā gada čempioniem vadību.
- Piecas minūtes līdz finālsvilpei Kule Mbombo soda laukumā nomānīja pretinieku aizsargu, taču izdarītais sitiens bija pagalam neprecīzs.
- Sagatavojies metienam un nomānījis „ Ilves” aizsargus, Sandis piespēlēja Ņiživijam, kuram vien atlika ripu raidīt tukšos vārtos.
- Labāk izmantot lielāku ēsmu, lai mazie samēni nomāna to no āķa, nevis pašu mocīt, atbrīvojot no āķa.