nomargot
nomargot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomargoju | nomargojam | nomargoju | nomargojām | nomargošu | nomargosim |
| 2. pers. | nomargo | nomargojat | nomargoji | nomargojāt | nomargosi | nomargosiet, nomargosit |
| 3. pers. | nomargo | nomargoja | nomargos | |||
Pavēles izteiksme: nomargo (vsk. 2. pers.), nomargojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomargojot (tag.), nomargošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomargotu
Vajadzības izteiksme: jānomargo
1.Īsu brīdi margot un pārstāt margot (par gaismas avotu, gaismu).
2.Nosmidzināt (par lietu); nomirgot2.
3.apvidvārds Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo – kamēr uz balkona norit vārdu apmaiņa starp laulātajiem, blakus logā kāds puspliks vīrelis no palagiem nomargojis virvi, ar kuru laisties lejup, pametot nozieguma vietu.
- Sākumā gan nedaudz rokas trīcēja, jo tv kameru tuvums mulsinošs, bet adīšana nomierina, rezultātā kādu centimetru publiski uzadīju, āķis lūpā, dienas notikumu iedvesmota, vakarā jau krietnu puscimdu nomargoju.
- Ezera Redz , arī rudens domā Marianna , jo rudens ir atnācis , ne saukts , ne aicināts tas atkal ir klāt , un laukā līņā sēņu lietus , mirgo un smidzina , sijā un raso , un melni lakotās rūtis no ārpuses jau ir visgarām un viscaur ar sīkām lāsītēm pelēki nomargojušās , bet nāk un nāk vēl no jauna , nāk un nāk no gaisa bez skaņas , bez trokšņa slīgst lejup un zemi kā bieza migla un vēsmās uz brīdi pa brīdim ieplīvo logā
- nomargotā