nomirgot
nomirgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomirgoju | nomirgojam | nomirgoju | nomirgojām | nomirgošu | nomirgosim |
| 2. pers. | nomirgo | nomirgojat | nomirgoji | nomirgojāt | nomirgosi | nomirgosiet, nomirgosit |
| 3. pers. | nomirgo | nomirgoja | nomirgos | |||
Pavēles izteiksme: nomirgo (vsk. 2. pers.), nomirgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomirgojot (tag.), nomirgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomirgotu
Vajadzības izteiksme: jānomirgo
1.Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
2.Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu); nosmidzināt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nomirgoja ilgu maldugunis?
- Vīrieša acīs nomirgo neizpratne, šaubas, jautājums un pieklājība.
- Tas nomirgoja un ar klusu pīkšķi izgrūda pēdējās enerģijas rezerves.
- Ja vieglāk uzsitīsi, trīsreiz nomirgos un izslēgsies.
- Garām ātri nomirgoja dārzs.