nomirdzēt
nomirdzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomirdzu | nomirdzam | nomirdzēju | nomirdzējām | nomirdzēšu | nomirdzēsim |
| 2. pers. | nomirdzi | nomirdzat | nomirdzēji | nomirdzējāt | nomirdzēsi | nomirdzēsiet, nomirdzēsit |
| 3. pers. | nomirdz | nomirdzēja | nomirdzēs | |||
Pavēles izteiksme: nomirdzi (vsk. 2. pers.), nomirdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomirdzot (tag.), nomirdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomirdzētu
Vajadzības izteiksme: jānomirdz
Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ausī ietupinājies auskars nomirdz mums gar acīm kā mazs lodveida zibentiņš.
- Kāds pils korēs iededza lāpas, sarkani atspīdumi nomirdzēja pa stāvajām uzbēruma nogāzēm.
- Kā noliekusies bullēnam grābstīties starp pautiem, tā dabūjusi spērienu, ka balts nomirdzējis gar acīm.
- Kad pasmaidīja, zobi nomirdzēja.
- Nomirdzēja!