nomaršēt
nomaršēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomaršēju | nomaršējam | nomaršēju | nomaršējām | nomaršēšu | nomaršēsim |
| 2. pers. | nomaršē | nomaršējat | nomaršēji | nomaršējāt | nomaršēsi | nomaršēsiet, nomaršēsit |
| 3. pers. | nomaršē | nomaršēja | nomaršēs | |||
Pavēles izteiksme: nomaršē (vsk. 2. pers.), nomaršējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomaršējot (tag.), nomaršēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomaršētu
Vajadzības izteiksme: jānomaršē
1.Noiet marša solī.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bēdīgi slavenās “ baltās cepures” nomaršēja pēdējo parādi.
- Pieturā viņš izlec no tramvaja un enerģiskā solī nomaršē vairākus desmitus metru
- Kad nomaršēti jau 400 kilometri , nāk pavēle griezties atpakaļ
- Bet , ja ar šitādu gājienu būtu līdzēts tam , lai pavasaris ātrāk atnāktu , es varbūt , ka arī būtu ar mieru papliko nomaršēt pa
- Uzvaras dienā vajadzēja nomaršēt pa galveno laukumu tribīņu priekšā, kur atradās kara veterāni.