aizklausīties
aizklausīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; kopā ar: "nevarēt"; parasti formā: nenoteiksmeLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizklausos | aizklausāmies | aizklausījos | aizklausījāmies | aizklausīšos | aizklausīsimies |
| 2. pers. | aizklausies | aizklausāties | aizklausījies | aizklausījāties | aizklausīsies | aizklausīsieties, aizklausīsities |
| 3. pers. | aizklausās | aizklausījās | aizklausīsies | |||
Pavēles izteiksme: aizklausies (vsk. 2. pers.), aizklausieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizklausoties (tag.), aizklausīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizklausītos
Vajadzības izteiksme: jāaizklausās
1.Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
2.apvidvārds Izpētīt, apvaicāties.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa nevarēja aizklausīties siltumnīcas apstākļos audzinātās mātesmeitas, kuras ieradās Rīgā no mammu paspārnes un izrādījās dzīvei nepiemērotas.
- Viņa jau arī dzirdējusi, ņēmušās « ņiguņegumis līdz pašam rītam», tikai tās jau neesot panderienes, kā viņa apzīmēja, bet « Lejas-Eriņu vecumvecās iemājnieces», kas jandelējoties te katru pavasari, « sevišķi tādās naktīs, kad gaisā viežas pērkona tuvums», kā viņa teica, nevarot i ne aizklausīties, kādu lērumu taisot.
- Kolīdz kāds no vīriem parādījās, neradījums brēca nebalsī, ka ne aizklausīties.
- To brēkšanu tad ne aizklausīties.
- Nevar vairs aizklausīties.