notvert
notvert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt un satverot aizturēt, apturēt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
Saistītās nozīmesnoķert.
1.1.Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
2.Sastapt (kādu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
3.Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
3.2.Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
Stabili vārdu savienojumiEkrāna notveršana.
Stabili vārdu savienojumiNotvert (arī noķert, pieķert) sevi. Notvert (kā) pavedienu.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri