uztvert
uztvert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
Saistītās nozīmesizjust, noķert, saprast
1.1.Saņemt un izzināt priekšmetu un parādību atveidojumu, tiem tieši iedarbojoties uz maņu orgāniem.
Saistītās nozīmesatmanīt, izjust, pamanīt, sajust, notvert
Tulkojumifeel, sense
1.2.Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) — par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) — par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
1.3.Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) — par augiem, to daļām.
2.Saņemt un fiksēt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
Saistītās nozīmessajust
Tulkojumisense
3.Satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
Saistītās nozīmessaķert, notvert, noķert
3.1.Satvert un atsist (volejbola, tenisa u. tml. spēlē bumbas servi, gremdi, piespēli).
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri