noķert
noķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
Saistītās nozīmesnotvert.
1.4.Nomedīt (par dzīvniekiem).
2.Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu); notvert (2).
Saistītās nozīmes
2.1.sarunvaloda Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
3.Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiNoķert (arī notvert, pieķert) sevi. Noķert motoru. Noķert zarazu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri