Paplašinātā meklēšana
Meklējam noķert.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (47):
- okruķiķ Aizturēt, noķert.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
- dzenāt Dzīt no vienas vietas uz otru (cenšoties noķert, sagūstīt).
- priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt.
- izcīrēt Glūnēt lai noķertu.
- ķerstalēt Ik pa brīdim sagrābt (noķert).
- iedzerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļauj noķertai zivij izmukt.
- iedžerklis Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģērkle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- ieģerle Īpaša ietaise zvejas tīklos (venterī, murdā, karticā u. c.), kas neļāva noķertai zivij izmukt.
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- gūkša Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
- gūsts Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
- Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
- čubt Ķert, saķert, noķert.
- doties rokā ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- doties rokā ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- aptvarstīt Mazpamazām noķert (visus).
- lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert.
- medības Mērķtiecīgu, instinktu kompleksa nosacītu, dažiem dzīvniekiem raksturīgu darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- knikstiņus spēlēt (arī ķert) mest gaisā akmentiņus un tos noķert.
- tube Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tūbe Neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- zebenīca Neliels maiss, parasti no maisauduma (piemēram, auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- nedoties rokā neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
- nedoties rokā neļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
- saspostīt noķert (putnu).
- nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem).
- notapot Pieķert (neatļautā rīcībā), noķert.
- pietvarstīt Pietiekami noķert, saķert.
- noķerties Pietiekoši daudz noķert.
- ķeršana Rotaļa (ar mērķi noķert nākamās kārtas ķērāju).
- bābīnas ķert rotaļa, kurā viens no tās dalībniekiem ar aizsietām acīm cenšas noķert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem.
- dabūt rokā sameklēt; noķert.
- sitējslazds Slazds ar mehānismu (noķerto dzīvnieku) nosišanai.
- nomudīt Steidzīgi satvert, noķert.
- zūzins Tāds, kas noķerts pie paslepeniem nedarbiem.
- ķencele Tīkla maiss, kur ieliek noķertās zivis; vēžu smeļamā ķesele.
- goreķ Tikt noķertam.
- nosagūties Tikt noķertam.
- tūba Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tubiņa Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tubiņš Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
- tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
- tvārstīt Vairākkārt censties satvert, noķert.
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma.
noķert citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV