gūstīt
gūstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gūstu | gūstām | gūstīju | gūstījām | gūstīšu | gūstīsim |
| 2. pers. | gūsti | gūstāt | gūstīji | gūstījāt | gūstīsi | gūstīsiet, gūstīsit |
| 3. pers. | gūsta | gūstīja | gūstīs | |||
Pavēles izteiksme: gūsti (vsk. 2. pers.), gūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gūstot (tag.), gūstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gūstītu
Vajadzības izteiksme: jāgūsta
1.Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
1.1.pārnestā nozīmē Pakļaut savai varai, valdzināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz gājuši 4 vīri tās gūstīt, bet nevarējuši klāt pieiet.
- Onagru kumeļi tika gūstīti, lai tos audzinātu kā jājamēzeļus.
- Tolaik dzīvniekus cirkam un zooloģiskajiem dārziem vēl gūstīja savvaļā.
- Tomēr mūsdienās tas ir aizliegts, gūstīt savvaļā grizonus un izmantot kā mājdzīvniekus.
- Būtu jau labi, ja viņi gūstītu sev līdzīgos, jaunus un stiprus plēsējus.