notvīkt
notvīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notvīkstu | notvīkstam | notvīku | notvīkām | notvīkšu | notvīksim |
| 2. pers. | notvīksti | notvīkstat | notvīki | notvīkāt | notvīksi | notvīksiet, notvīksit |
| 3. pers. | notvīkst | notvīka | notvīks | |||
Pavēles izteiksme: notvīksti (vsk. 2. pers.), notvīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notvīkstot (tag.), notvīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notvīktu
Vajadzības izteiksme: jānotvīkst
1.Nosarkt.
2.Pārkarst, izslāpt karstumā, tveicē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Mana seja notvīka.
- Es atbildēju ar vienu vārdu " hm", toties laikam diezgan nešķīstā intonācijā, jo mana sarunas biedra glītā, koptā un inteliģentā seja notvīka, paužot dziļu apmulsumu.
- Taču arī ne tik grandiozas ainas saistīja puišeļa prātus — ķinītis “ Zvaigzne” bijusi vai vienīgā vieta Rīgā, kur bērni varējuši redzēt tikai pieaugušajiem onkuļiem un tantēm domātās filmas — pat ( te es notvīkstu) ar bučošanās skatiem...
- Vajag, tāpat kā civilizētajā pasaulē aiz robežām, lai mēs pārstātu apmulsumā novērsties, kad ieraugām ko tādu, un lai nenotvīktu līdz ausīm, kad dzirdam!
- Ilze noliecās un iesmēla saujā ūdeni , un atveldzēja notvīkušo pieri