izdibināt
Lietojuma biežums :
izdibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izdibinu | izdibinām | izdibināju | izdibinājām | izdibināšu | izdibināsim |
2. pers. | izdibini | izdibināt | izdibināji | izdibinājāt | izdibināsi | izdibināsiet, izdibināsit |
3. pers. | izdibina | izdibināja | izdibinās |
Pavēles izteiksme: izdibini (vsk. 2. pers.), izdibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdibinot (tag.), izdibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdibinātu
Vajadzības izteiksme: jāizdibina
Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt.
Saistītās nozīmesiegūt, ņemt, rast.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
iegūt3.1 — Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
ņemt4.1 — Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
rast1.1 — Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
uzzināt1 — Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
Hiponīmi
dzirdēt2 — Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
izlasīt1.2 — Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
izspiest6.1 — Panākt, ka (ko) atklāj, izpauž; tirdot, prašņājot uzzināt.
izspiest7.1 — Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
pārliecināties1 — Ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izdibināts, ka viņu sauc Deivids un viņš ir no Atlantas.
- Dieva griba ir izdibināma caur klusumu un ķermeņa kaislību maksimālu ierobežošanu.
- Tas arī viss, ko var izdibināt no firmas darbiniekiem. “
- Tikai ar milzīgām pūlēm izdevās izdibināt, ka Annuška šeit nedzīvojot.
- Esmu ieradies šeit, lai kaut ko izdibinātu par savu naudu!