Paplašinātā meklēšana

Meklējam just.

Atrasts vārdos (41):

Atrasts vārdu savienojumos (25):

Atrasts skaidrojumos (400):

spaiseris _just5 Spacer_, _Just5 2 Spacer_ vai _Spacers2s_ telefons.
justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("justicia")
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti
baudīt ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam)
izbaudīt ar prieku, baudu pilnīgi izjust
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
izmist asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
cienīt Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko)
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus
krankāt Badoties, sajust izsalkumu
bijāties Bīties, izjust bijību
novelles Bizantijas ķeizara justīniāna likumi un pavēles: "Corpus juris civilis" trešā daļa
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem
Molothrus ater brūngalvas govjustrazds
Molothrus badius brunspārnu govjustrazds
būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam
aizkaist būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes
izslāpt būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izsalkt būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku)
krist pīšļos būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā)
stindzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti
skaust būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu)
dabūt būt spiestam (ko darīt, izjust)
interesēties būt tādam, kam ir interese (par ko); izjust interesi (par ko)
tiekties būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā)
pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko)
rutinieris cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno
līdzdzīvotājs cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā)
algēzija Dabiska spēja just sāpes
dejiskums dejotāja prasme dejot izjusti, ritmiski, estētiski
izjusts divd. --> izjust
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos)
dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust
dāvināt Dot, sniegt; ļaut izjust; dāvāt
īsts Dziļi izjusts, pārdzīvots
patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots
serēt Ēdot sajust rūgtu garšu
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt
tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu
kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana
tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu
hilozoisms Filozofiska mācība, kuras pamatā ir pieņēmums, ka dzīvums, justspēja un domātspēja piemīt visu veidu matērijai
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
gulstavāt Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
gulstavot Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi
balģeķ Gūt baudu, izjust labsajūtu
iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos)
apsadzīvāties Iedzīvoties, iejusties jaunā vietā, jaunos apstākļos
iekļauties Iedzīvoties, iejusties; iejūtoties dzīvot līdzi (kam)
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu)
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos); iedzīvoties
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos)
būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto)
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā
ieklausīties Iejusties un saprast, izprast
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1)
ielīst kāda ādā iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
kāda ādā būt iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.)
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties
piematīt Ieraudzīt, sajust
ienicināt iesākt izjust naidu; sākt nicināt
garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci
nomatīt Ievērot, sajust
raiboties Īgnēties, sajust riebumu
nobadēties ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu
aizbadēties ilgāku laiku izjust pārtikas trūkumu
aizmērēt ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā
norūpēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties
izmocīties ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti
izjusties ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam)
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties
pastilgt Ilgoties, izjust vēlmi
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto
izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1)
nodusmoties īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas
nobrīnīties īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu
nopriecāties īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku
notīksmināties īsu brīdi izjust, arī izpaust tīksmi
izjaust Izjust
sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos)
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību
pārdzīvāt Izjust (psihiskas ciešanas); pieredzēt (ko bēdīgu, traģisku)
simpatizēt Izjust [simpātijas]{s:1640} (pret kādu)
simpatizēt Izjust [simpātijas]{s:1870} (pret ko)
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas
dievināt izjust ārkārtīgi lielu patiku
brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.)
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma); uzelpot
atraut elpu izjust atvieglojumu, uzelpot
atgūt elpu izjust atvieglojumu; uzelpot
baiļāties Izjust bailes, baidīties
baiļoties Izjust bailes, nedrošību, baidīties
kaifot Izjust baudu, labsajūtu; sajūsmināties (par ko)
kaifoties Izjust baudu, labsajūtu; sajūsmināties (par ko)
pavilkties Izjust baudu, labsajūtu; sajūsmināties (par ko)
taščīties Izjust baudu; sajūsmināties (par ko)
izdzilināt izjust dedzinošas sāpes saņemot sitienus ar nātrēm
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei
iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku)
mīlēt Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu
mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to)
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
aizbraukt izjust eiforiju, lietojot narkotikas; būt narkotisko vielu iespaidā
justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu
trīt zobus izjust ienaidu (pret kādu); arī ļaunoties
mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku
mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
kaunēties Izjust kaunu (1)
kaunēties Izjust kaunu (2)
apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties
baidēties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties
baidīties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties
kaunēties Izjust kautrību; kautrēties
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties
kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert)
kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert); kārot (1)
justies kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, laimi, būt sajūsmā
apgarēties izjust lielu riebumu, pretīgumu
ienīst Izjust naidīgu attieksmi (pret ko)
ienīst Izjust naidu (pret kādu); nīst (parasti spēcīgi)
ieredzēt Izjust naidu (pret ko); nīst
kautrēties izjust nedrošību, mulsumu, biklumu
izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns
ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam
noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust padevību; zemoties
būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko)
atviegloti uzelpot izjust pēkšņu atvieglojumu
priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu
kremt Izjust raizes
raizēties Izjust raizes; paust raizes
sarūpt Izjust rūpes
bīties Izjust rūpes, nemieru; baiļoties
dārgi (sa)maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas
dārgi samaksāt Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas
iekosties Izjust sirsnību, pieķeršanos (kam)
apskaust Izjust skaudību (pret kādu)
skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām
skumt Izjust skumjas; būt skumjam
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt)
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā)
karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā)
iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt
izkarst Izjust stipru vēlēšanos (pēc kā)
izkāsties Izjust stipru vēlēšanos (pēc kaut kā); iekāroties
tīksmināties Izjust tīksmi (par ko)
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt
izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot
raizēties Izjust uztraukumu, bažas (par kādu, ko)
bažīties izjust uztraukumu, raizes (par kādu, ko)
bažīties Izjust vai izteikt bažas, nemieru, bailes
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1)
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt)
silt Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā)
noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust, apliecināt cieņu, goddevību
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu)
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2)
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā)
noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
nest sirdī izjust, pārdzīvot (sevi)
nest Izjust, pārdzīvot (sevī)
močīties Izjust, pārdzīvot neērtības
izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu)
izdzīvot Izjust, pārdzīvot, izbaudīt
izbaudīties Izjust; pārdzīvot, piedzīvot
gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu
apzināties Izprast, apzināti izjust; zināt
žēlāt Izrādīt mīlestību, maigumu; just līdzi
piesaķerties Izrādīt simpātijas (pret kādu); izjust nepieciešamību (pēc kāda)
ziņkārot izraisīt ziņkāri; arī izjust ziņkāri
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu)
affettamente Izsmalcināti, ar eleganci, izjusti
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam)
jutēt just
jutin just
most just
ciest just fiziskas sāpes, mokas
dzīvot līdzi just kam līdzi
līdzjust just līdzi
slimot just līdzi (sportā), karst
nīst just naidu (pret kādu)
sīkot just nepārejošas sāpes
nolīkstīties just nepatiku
īgnot just nepatiku, riebumu; īgnēt
reibt just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
salkt just stipru izsalkumu (par cilvēkiem)
kaist just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt
degt just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām)
degt just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
skatīties acīs nāvei just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas
tolmāt just, ievērot, saprast
ščekoķitsja just, ka zog no kabatas
jutīt just, nojaust
jaust just, pamanīt
matīt just, uztvert
tvert just, uztvert (ar maņu orgāniem)
justicia justīcijas
sārtā justīcija justīciju suga ("Justicia carnea")
justickollēģija justīckolēģija
apvainoties justies [apvainotam]{s:1477}, izjust apvainojumu
aizkarties justies aizskartam
aizvainoties justies aizvainotam; apvainoties
justies kā atpestītam justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc)
justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu
omuļoties justies ērti, priecāties
omuļot justies ērti, priecāties; runāt laimīgi (bet ne skaļi)
garlaikoties justies garlaicīgi
skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā
lielīties justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to; pārmērīgi lepoties (ar ko)
justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti
peldēt laimē justies ļoti laimīgam
aiz kauna vai zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu
justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu)
peldēt priekā justies ļoti priecīgam
justies kā zivij sausumā justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos)
kaunēties justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu)
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties
mulst justies neērti, nedroši; kautrēties (2)
apmulst justies neērti, nedroši; nokautrēties
justies kā zivij ūdenī justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos)
justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ)
lepoties justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā)
gulēt pie kājām justies uzvarētam, padevīgam
atjust justies, nākt pie samaņas
samanīties justies, sajusties
dzīvāties justies; veikties
Justiniāna kodekss justiniāna kodifikācijas daļa, kas sastāv no Romas princepu rīkojumu (konstitūciju) un imperatoru likumu (2.-6. gs.) 4652 fragmentiem, kas sakopoti hronoloģiskā secībā 12 grāmatās
konsiliatori justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori
pandekti justiniāna kodifikācijas svarīgākā - 3. daļa, kas publicēta 533. g. un aptver 50 grāmatas
burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties
ieampļoties kļūt jautram, iejusties jautrībā
izdegt kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām)
postglosators Komentators, justiniāna likumdošanas komentētājs, kas savos spriedumos balstījās uz iepriekšējo likumu skaidrotāju (glosatoru) darbiem
apoloģēti Kristiešu rakstnieki (justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem
apologēti Kristiešu rakstnieki (justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem; apoloģēti
radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu
būt savā elementā labi iejusties (kādos apstākļos)
ielaizināties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas
ielaizīties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas
uzsēdināt uz kakla (kādam kādu) likt izjust kādu varu
Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "justinova" nosaukums latgaliski
atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu)
pārpilnām ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot)
izbaudīt līdz padibenēm ļoti dziļi izjust, pārdzīvot ko nepatīkamu
kā (vēža) spīlēs ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies)
kā vēža spīlēs ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies)
dziļai ļoti spēcīgi (pārdzīvot, izjust u. tml.)
kārot ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
kāroties ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2)
Justiniāna noveles m. ē. 6. gs. izdotie papildinājumi justiniāna likumu krājumam
maldīties Maldīgi sajust, uztvert
mast Manīt, sajust, uztvert
JM2p Mans 2 peniju ieguldījums (angļu "just my 2 pennyworth"; īsziņās)
paraugmērs Mērs, kas atestēts un apstiprināts par paraugmēru citu mēru pārbaudei (justēšanai)
Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem
slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies)
pasmaržot neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu)
paost neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1)
pabaudīt neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam)
pabaiļoties neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties
paskaust neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību
aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu
nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos; neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu
anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija
neieņēmīgs Nejūtīgs, nespējīgs sajust, arī vienaldzīgs
osfreziofilija Nenormāla vēlme sajust smaržas
nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot)
aizmirst nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē
piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam)
močīties Nesaskanīgi, nesaderīgi dzīvot, izjust ciešanas
nojaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu)
jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust
baragnoze Nespēja noteikt vai sajust smagumu
misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu
glenst Nojaust, just
nojust Nojaust; sajust
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.)
sa- norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi
labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies)
ods Odiskais spēks - metafizisks termins, kas apzīmē mistisku spēku, ko varot sajust tikai sevišķi jūtīgi cilvēki; "odiskā lauka" teoriju pētīja 20. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados gk. Vācijā
bioloģiskais pulkstenis organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to
termorecepcija Organisma spēja sajust apkārtējās temperatūras maiņas
ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem)
ieostīt Ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu)
paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi
ieaugt pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā); arī iedzīvoties, iejusties
pierast pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
pierast pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem
iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā
sakaitināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku
nosukstīt Paostīt, smaržu sajust
pāršūpoties pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
priecināt parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku
priecēt parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku
tīksmināt parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi
sajust Pārdzīvot (jūtas); izjust (1)
atrast Pārdzīvot, izjust
baidēties Pārdzīvot, izjust bailes
mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas
plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi
šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1)
rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust
izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu; iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī
procheiron Pārstrādājot justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām
dzīvot vienās bailēs pastāvīgi izjust bailes
jutien Pastiprinājuma forma kopā ar "nejust"; lieto arī patstāvīgi
pārkaunēties Pastiprināti izjust kaunu
spiest roku pateikties, just līdzi, apsveikt
anhedonija Patoloģiska nespēja just patiku un prieku
algofilija Patoloģiska tieksme sajust sāpes (īpaši dzimumakta laikā), lai gūtu baudu
sajutums paveikta darbība, rezultāts --> sajust(1)
izbīties pēkšņi izjust bailes
sabīties pēkšņi izjust bailes; izbīties
sabaidīties pēkšņi izjust bailes; sabīties
sabažīties pēkšņi izjust bažas, ļoti bažīties
pārbīties pēkšņi izjust lielas bailes
nokautrēties pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu
iegarēties pēkšņi izjust spēcīgas ilgas
samesties pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām
uzsprēgāt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
iedegties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos)
iekvēloties pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3)
uzliesmot pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos
iesisties pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes
nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes; nobīties (1)
nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust rūpes, nemieru
transvestīts persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu
redzēt velnu piedzīvot ko ļoti nepatīkamu, izjust lielas grūtības, tikt pārmācītam
pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus)
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust
pieredzēt piedzīvot, pārdzīvot, izjust (ko)
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību
pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko)
pierast Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos)
iesadzīvāties Pierast un sākt justies labi (jaunos apstākļos)
iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.)
apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei
apburzīties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei un apstākļiem
Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dupnica pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjustendila pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
Rila pilsēta Bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Boboševa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
Kočerinova pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Alžuštrela pilsēta Portugālē (_Aljustrel_), Bežas apgabalā
iejūta Prasme, spēja iejusties (2)
Blagojevgrada province Bulgārijā, rpbežojas ar Sofijas apgabalu, Kjustendilas, Pazardžikas un Smoļanas provinci, kā arī ar Grieķiju un Maķedoniju
žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam
iegūt Rast, izjust (psihisku stāvokli)
pandekti Romiešu juristu nolikumu, izteikumu un šķitumu krājums, justiniāna likumu krājuma 2. daļa
Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts
iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam); iedziļināties; arī dziļi iejusties
drošoties Sadūšoties, sajust drosmi
prohirons Saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta Bizantijā 870.-879. g. grieķu valodā, pārstrādājot justiniāna kodifikāciju
apjust Sajust
atjaust Sajust
atmanīt Sajust
izjust Sajust
pajust Sajust
uzjust Sajust
manīt Sajust (par dzīvniekiem)
nomanīt Sajust (par dzīvniekiem)
atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša)
šalkt Sajust drebuļus
aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt
dust Sajust elpas trūkumu, cīnīties ar aizdusu
apkaunēt Sajust kaunu, kaunēties
iekalēties Sajust lielu vēlēšanos, tieksmi
izkudēties Sajust ļoti spēcīgu vēlēšanos, alkas
noslāpt Sajust ļoti stipras slāpes; izslāpt
gurt Sajust nespēku; kļūt nespēcīgam
apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu
savildīties Sajust paļāvību, paļauties
liešķēt Sajust riebumu

Atrasts piemēros (42):

just citās vārdnīcās:

MLVV

just

LLVV

just

MEV

just

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies