Paplašinātā meklēšana

Meklējam just.

Atrasts vārdos (40):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (444):

silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
izbaudīt Ar prieku, baudu pilnīgi izjust.
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
cienīt Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko).
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
krankāt Badoties, sajust izsalkumu.
bijāties Bīties, izjust bijību.
Molothrus ater brūngalvas govjustrazds.
Molothrus badius brunspārnu govjustrazds.
būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
aizkaist Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes.
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
krist pīšļos Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
dabūt Būt spiestam (ko darīt, izjust).
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko); izjust interesi (par ko).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
rutinieris Cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
algēzija Dabiska spēja just sāpes.
atbildēt Darot (ko), rīkojoties, sajust atbildību (pret ko, kā priekšā).
dejiskums dejotāja prasme dejot izjusti, ritmiski, estētiski
izjusts Divd. --> izjust.
aizdomāties Domājot un fantazējot pilnīgi iejusties, iedziļināties (citos, tālos apstākļos).
dāvināt Dot, sniegt; ļaut izjust; dāvāt.
dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots.
īsts Dziļi izjusts, pārdzīvots.
serēt Ēdot sajust rūgtu garšu.
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni; ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust)
tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana.
tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu.
hilozoisms Filozofiska mācība, kuras pamatā ir pieņēmums, ka dzīvums, justspēja un domātspēja piemīt visu veidu matērijai.
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
gulstavāt Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi.
gulstavot Gulties no vienas gultas otrā, nejusties labi.
balģeķ Gūt baudu, izjust labsajūtu.
iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
ieiet Iedzīvoties, iejusties (piemēram, kādos apstākļos).
apsadzīvāties Iedzīvoties, iejusties jaunā vietā, jaunos apstākļos.
iekļauties Iedzīvoties, iejusties; iejūtoties dzīvot līdzi (kam).
ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust.
apdzīvoties Iejusties (jaunā vietā, jaunos apstākļos); iedzīvoties.
attapties Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto).
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
ielīst kāda ādā iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā).
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
piematīt Ieraudzīt, sajust.
ienicināt Iesākt izjust naidu; sākt nicināt.
garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
nomatīt Ievērot, sajust.
raiboties Īgnēties, sajust riebumu.
nobadēties Ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu.
aizbadēties Ilgāku laiku izjust pārtikas trūkumu.
aizmērēt Ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā.
norūpēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties.
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
izjusties Ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam).
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties.
pastilgt Ilgoties, izjust vēlmi.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1).
nodusmoties Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
notīksmināties Īsu brīdi izjust, arī izpaust tīksmi.
sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
pārdzīvāt Izjust (psihiskas ciešanas); pieredzēt (ko bēdīgu, traģisku).
simpatizēt Izjust [simpātijas]{n:0} (pret ko).
simpatizēt Izjust [simpātijas]{s:1640} (pret kādu).
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.)
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma); uzelpot.
atraut elpu izjust atvieglojumu, uzelpot.
atgūt elpu izjust atvieglojumu; uzelpot.
baiļāties Izjust bailes, baidīties.
baiļoties Izjust bailes, nedrošību, baidīties.
kaifot Izjust baudu, labsajūtu; sajūsmināties (par ko).
kaifoties Izjust baudu, labsajūtu; sajūsmināties (par ko).
pavilkties Izjust baudu, labsajūtu; sajūsmināties (par ko).
taščīties Izjust baudu; sajūsmināties (par ko).
izdzilināt izjust dedzinošas sāpes saņemot sitienus ar nātrēm.
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
mīlēt Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu.
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
aizbraukt Izjust eiforiju, lietojot narkotikas; būt narkotisko vielu iespaidā.
justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu.
trīt zobus Izjust ienaidu (pret kādu); arī ļaunoties.
mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku.
iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
kaunēties Izjust kaunu (1).
kaunēties Izjust kaunu (2).
apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties.
kautrēties Izjust kautrību (1).
kautrēties Izjust kautrību (2).
baidēties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties.
baidīties Izjust kautrību, nedrošību; kautrēties.
kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert); kārot (1).
kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
justies kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, laimi, būt sajūsmā.
apgarēties izjust lielu riebumu, pretīgumu.
ienīst Izjust naidīgu attieksmi (pret ko).
ienīst Izjust naidu (pret kādu); nīst (parasti spēcīgi).
ieredzēt Izjust naidu (pret ko); nīst.
izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas.
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties.
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties.
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti.
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns.
ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi); nevarēt paciest.
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust padevību; zemoties.
būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
atviegloti uzelpot izjust pēkšņu atvieglojumu.
priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
raizēties Izjust raizes; paust raizes.
kremt Izjust raizes.
bīties Izjust rūpes, nemieru; baiļoties.
sarūpt Izjust rūpes.
dārgi (sa)maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
dārgi samaksāt Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
iekosties Izjust sirsnību, pieķeršanos (kam).
apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām.
skumt Izjust skumjas; būt skumjam.
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi.
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
izkarst Izjust stipru vēlēšanos (pēc kā).
izkāsties Izjust stipru vēlēšanos (pēc kaut kā); iekāroties.
tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
raizēties Izjust uztraukumu, bažas (par kādu, ko).
bažīties izjust uztraukumu, raizes (par kādu, ko).
bažīties Izjust vai izteikt bažas, nemieru, bailes.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, tiekties; gribēt (1).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
silt Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust, apliecināt cieņu, goddevību.
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
nest sirdī izjust, pārdzīvot (sevi).
nest Izjust, pārdzīvot (sevī).
močīties Izjust, pārdzīvot neērtības.
izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
izdzīvot Izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
izbaudīties Izjust; pārdzīvot, piedzīvot.
izjaust Izjust.
gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu.
apzināties Izprast, apzināti izjust; zināt.
žēlāt Izrādīt mīlestību, maigumu; just līdzi.
piesaķerties Izrādīt simpātijas (pret kādu); izjust nepieciešamību (pēc kāda).
ziņkārot Izraisīt ziņkāri; arī izjust ziņkāri.
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
affettamente Izsmalcināti, ar eleganci, izjusti.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam).
sīkot just nepārejošas sāpes.
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
skatīties acīs nāvei just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
sārtā justīcija justīciju suga ("Justicia carnea").
apvainoties Justies [apvainotam]{s:1477}, izjust apvainojumu.
justies (arī būt) (kā) atpestītam justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi.
staigāt (arī justies, retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi.
peldēt laimē justies ļoti laimīgam.
no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu).
peldēt priekā justies ļoti priecīgam.
justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos).
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
justies kā zivij ūdenī justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos).
justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ).
gulēt pie kājām justies uzvarētam, padevīgam.
samanīties Justies, sajusties.
burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem.
ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties.
ieampļoties Kļūt jautram, iejusties jautrībā.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu.
būt savā elementā labi iejusties (kādos apstākļos).
ielaizināties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas.
ielaizīties Laizot izjust kā tādu, kas iegaršojas.
uzsēdināt uz kakla (kādam kādu) likt izjust kādu varu.
atsist Ļaut mazliet sajust (krāsu, smaržu, garšu).
pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
izbaudīt līdz padibenēm ļoti dziļi izjust, pārdzīvot ko nepatīkamu.
kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
kā vēža spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
dziļai Ļoti spēcīgi (pārdzīvot, izjust u. tml.).
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
mast Manīt, sajust, uztvert.
JM2p Mans 2 peniju ieguldījums (angļu "just my 2 pennyworth"; īsziņās).
paraugmērs Mērs, kas atestēts un apstiprināts par paraugmēru citu mēru pārbaudei (justēšanai).
Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
slikti Neapmierinoši, ar (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1).
pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
aprast Neizjust kā neparastu vai traucējošu.
nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos; neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
anaistēzija Nejutība, nespēja sajust sāpes, aukstumu, karstumu u. c.; anestēzija.
neieņēmīgs Nejūtīgs, nespējīgs sajust, arī vienaldzīgs.
osfreziofilija Nenormāla vēlme sajust smaržas.
nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
aizmirst nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
močīties Nesaskanīgi, nesaderīgi dzīvot, izjust ciešanas.
jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
nojaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
baragnoze Nespēja noteikt vai sajust smagumu.
misēt Netrāpīt; nokavēt; izjust kā trūkumu.
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
glenst Nojaust, just.
nojust Nojaust; sajust.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
ods Odiskais spēks - metafizisks termins, kas apzīmē mistisku spēku, ko varot sajust tikai sevišķi jūtīgi cilvēki; "odiskā lauka" teoriju pētīja 20. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados gk. Vācijā.
bioloģiskais pulkstenis organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
termorecepcija Organisma spēja sajust apkārtējās temperatūras maiņas.
ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem).
ieostīt Ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā); arī iedzīvoties, iejusties.
pierast Pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu.
pierast Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem.
iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
nosukstīt Paostīt, smaržu sajust.
pāršūpoties Pārāk daudz šūpojoties, izjust vieglu, reiboni, nelabumu u. tml.
priecināt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
priecēt Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": iedarbojoties uz redzes uztveri, izraisīt tīksmi, arī, uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
sajust Pārdzīvot (jūtas); izjust (1).
baidēties Pārdzīvot, izjust bailes.
mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1).
atrast Pārdzīvot, izjust.
rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust.
izlīst no (savas) ādas Pārmainīt savu dabu, raksturu; iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī.
dzīvot vienās bailēs pastāvīgi izjust bailes.
jutien Pastiprinājuma forma kopā ar "nejust"; lieto arī patstāvīgi.
pārkaunēties Pastiprināti izjust kaunu.
anhedonija Patoloģiska nespēja just patiku un prieku.
algofilija Patoloģiska tieksme sajust sāpes (īpaši dzimumakta laikā), lai gūtu baudu.
sajutums Paveikta darbība, rezultāts --> sajust(1).
sabīties Pēkšņi izjust bailes; izbīties.
sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
izbīties Pēkšņi izjust bailes.
sabažīties Pēkšņi izjust bažas, ļoti bažīties.
pārbīties Pēkšņi izjust lielas bailes.
nokautrēties Pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu.
iegarēties Pēkšņi izjust spēcīgas ilgas.
samesties Pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām.
uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos); iedegties (3).
iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā) - par pietvīkumu, karstumu u. tml.
nobaidīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes; nobīties (1).
nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust bailes.
nobīties Pēkšņi, arī uz īsu brīdi izjust rūpes, nemieru.
transvestīts Persona, kurai ir tieksme ģērbties pretējā dzimuma apģērbā un izturēties kā pretējā dzimuma pārstāvim, piem., lai izjustu seksuālu uzbudinājumu.
pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust.
pieredzēt piedzīvot, pārdzīvot, izjust (ko).
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
pierast Pielāgoties (piemēram, kādiem apstākļiem), neizjust par traucējošu, nepatīkamu (ko).
pierast Pielāgoties un justies labi (kādā vidē, noteiktos apstākļos).
iesadzīvāties Pierast un sākt justies labi (jaunos apstākļos).
iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
apburzīties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei un apstākļiem.
apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
Dupnica Pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kjustendila Pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rila Pilsēta Bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
Boboševa Pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
Kočerinova Pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
iejūta Prasme, spēja iejusties (2).
žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
iegūt Rast, izjust (psihisku stāvokli).
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam); iedziļināties; arī dziļi iejusties.
drošoties Sadūšoties, sajust drosmi.
manīt Sajust (par dzīvniekiem).
nomanīt Sajust (par dzīvniekiem).
atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša).
šalkt Sajust drebuļus.
aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
dust Sajust elpas trūkumu, cīnīties ar aizdusu.
apkaunēt Sajust kaunu, kaunēties.
iekalēties Sajust lielu vēlēšanos, tieksmi.
izkudēties Sajust ļoti spēcīgu vēlēšanos, alkas.
noslāpt Sajust ļoti stipras slāpes; izslāpt.
gurt Sajust nespēku; kļūt nespēcīgam.
apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu.
savildīties Sajust paļāvību, paļauties.
liekšēties Sajust riebumu, būt pretim.
liešķēt Sajust riebumu.
pagurt Sajust samērā lielu nespēku; kļūt nespēcīgākam.
aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
klabināt zobus sajust stipru aukstumu; izjust lielas bailes, satraukumu.
izslāpt Sajust stipru gaisa trūkumu.
sasmeķēt Sajust, izprast garšu.
dūšoties Sajust, saņemt drosmi.
samatīt Sajust, uztvert.
sajaust Sajust; arī nojaust.
noredzēt Sajust; vērīgi skatoties, saredzēt.
apjust Sajust.
atjaust Sajust.
atmanīt Sajust.
izjust Sajust.
pajust Sajust.
uzjust Sajust.
līdz mielēm saka, ja kas grūts, nepatīkams, nevēlams ir izjusts, pārdzīvots līdz galējai iespējai.
kā nebijis saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
izdegusi dvēsele saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
trūkties Sākt izjust bailes, parasti pēkšņi.
iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
iemīlēt Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); pieķerties (kādam).
iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko); pieķerties (kam).
iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); pieķerties (kam).
iemīlēt Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
iemīļot Sākt izjust kā tuvu, nepieciešamu (mākslas nozari, mākslas darbu, tēlu); sākt izjust simpātijas (pret mākslas darba autoru).
iekaunēties Sākt izjust kaunu.
nokaunēties Sākt izjust kaunu.
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
atliekt muguru taisnu sākt justies brīvam, neatkarīgam.
atvilkt elpu Sākt justies brīvi.
iejusties Sākt justies labi (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.), pierodot, iepazīstot, pielāgojoties; arī iedzīvoties (1).
ieorientēties Sākt orientēties (kādos apstākļos, vietā); iedzīvoties, iejusties.
apslimēt Sākt sajust dzemdību sāpes.
ienīsties Sākt sajust naidu.
sajūsmināties Sākt, parasti ļoti, jūsmot; arī izjust, parasti ļoti, lielu sajūsmu.
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
Justicia carnea sārtā justīcija.
apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
jūtin Savienojumā ar "just" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
jutin Savienojumā ar verba "just" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
ēstoties Sirdsdēstus, pašpārmetumus izjust.
gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties.
ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus.
pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml).
ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
sujums Smarža, smaka, tas, ko var sajust ar ožu.
empātija Spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
amfierotisms Spēja iejusties vīrieša vai sievietes lomā vai abās vienā laikā.
iespēlēties Spēlējot iejusties, spēlējot iegūt iemaņas, veiklību (parasti sporta spēlē).
mačīt Stipri sajust (parasti sitienu).
plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
komfortabls Tāds, kad var justies viegli, netraucēti (par stāvokli, apstākļiem u. tml.).
žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
sajutīgs Tāds, kam piemīt spēja sajust (1).
netverams Tāds, kas ir tik īslaicīgs, acumirklīgs, ka to nav iespējams sajust, uztvert, arī konstatēt.
vilinošs Tāds, kas izraisa vēlēšanos izjust, baudīt (par skaņu, gaismu).
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
empātisks tāds, kas spēj iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, domās, ir uzmanīgs pret tām, ievēro tās.
pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
juteklisks Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
mājīgs Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm); arī labiekārtots.
mīlīgs Tāds, kur var labi justies (piemēram, par telpu).
pieredze Tas, kas ir bijis, noticis; tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
stereoagnozija Taustes aklums, smadzeņu garozas slimība - nespēja ar tausti sajust priekšmetus, lai gan pieskāršanās tiem izraisa maņu orgānu darbību.
sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
tāmēt Tēmēt - uzmanīgi skatīties, vērot; noprast, sajust.
aizbrēkt Ticot, ka putna kliedziens vēsta nelaimi, justies tai nolemtam.
tieslēmis Tiesneša nosaukums sakrālās justīcijas laikā.
tieslietas Tiesu iestāžu sistēma, to darbību kopums; justīcija.
gult tikt izjustam, tikt attiecinātam (par pienākumiem, atbildību, slogu u.tml.)
saņemt Tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi; tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam); uztvert (piemēram, iespaidus).
atbildēt Uzņemties vai sajust atbildību (par ko); pamatot (piemēram, savu rīcību, izturēšanos).
ost Uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; sajust, uztvert (smaku, smaržu).
manīt Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi); arī just.
noost Uztvert vai sajust ar ožu.
pamanīt Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu).
nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības); arī izjust.
atšķirt Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma); izšķirt.
ģenerālatornejs Valsts vai noteikta apgabala augstākā justīcijas amatpersona Anglijā un ASV.
brīvāi Vaļīgi, ērti (justies apģērbā).
adaptogēns Viela, kas darbojas nomierinoši, kā stresa mazinātāja, palīdz iejusties situācijā.
reliģiskais ideālisms viens no doktrīnu veidiem, kas tiesību jomā mēģināja nopamatot tiesības un to autoritāti, balstoties uz ideāliem priekšstatiem par justīciju, kas savukārt kļuva par pamatu ideālām tiesībām.
imitētājvingrinājums Viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu.
pāri Viscaur vietā, telpā (izjust darbību, parasti skaņas izplatīšanos).
apnikt Zaudēt patiku, interesi, pacietību; sajust pretīgumu, riebumu.

just citās vārdnīcās:

MLVV

just

LLVV

just