pakalpotājs
pakalpotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pakalpotājs | pakalpotāji |
| Ģen. | pakalpotāja | pakalpotāju |
| Dat. | pakalpotājam | pakalpotājiem |
| Akuz. | pakalpotāju | pakalpotājus |
| Lok. | pakalpotājā | pakalpotājos |
Cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī pakalpiņš2.
PiemēriŠķiet, ka esi kļuvis par bagātu cilvēku pakalpotāju.
- Šķiet, ka esi kļuvis par bagātu cilvēku pakalpotāju.
- Egoisti vienmēr manipulē, lai otrs sajustos (apzināti vai neapzināti) vainīgs un tādēļ būtu paklausīgs un izpildīgs pakalpotājs.
- Siltuma cenu apstiprina valsts sabiedrisko pakalpotāju regulators, un siltuma ražotājs par attiecīgo cenu arī to piegādā mājai.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit