pakalst
pakalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakalstu | pakalstam | pakaltu | pakaltām | pakaltīšu | pakaltīsim |
| 2. pers. | pakalsti | pakalstat | pakalti | pakaltāt | pakaltīsi | pakaltīsiet, pakaltīsit |
| 3. pers. | pakalst | pakalta | pakaltīs | |||
Pavēles izteiksme: pakalsti (vsk. 2. pers.), pakalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakalstot (tag.), pakaltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakalstu
Vajadzības izteiksme: jāpakalst
Neilgu, laiku, mazliet kalst.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Karstais laiks ir labs, bet vajadzētu arī lietu – dārzs pakaltis.
- Vienīgi karstumā daudzi krūmi pakalta, ogas nobira, pirms vēl bija nogatavojušās.
- Tas nekas, ka pakaltuši zariņi.
- Jāatceras vienmēr paņemt svaigāko ķekaru, jo maisiņos, ko vietējie spiež rokās, ir jau pakaltušie augļi.
- Egle virtuves karstumā bija krietni pakaltusi, skujas liesmodamas sakrita uz kvēlošās plītsvirsas.