pakaltēt
pakaltēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakaltēju | pakaltējam | pakaltēju | pakaltējām | pakaltēšu | pakaltēsim |
| 2. pers. | pakaltē | pakaltējat | pakaltēji | pakaltējāt | pakaltēsi | pakaltēsiet, pakaltēsit |
| 3. pers. | pakaltē | pakaltēja | pakaltēs | |||
Pavēles izteiksme: pakaltē (vsk. 2. pers.), pakaltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakaltējot (tag.), pakaltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakaltētu
Vajadzības izteiksme: jāpakaltē
Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tamar - nogatavojušās un vēl kokā saulē pakaltētas.
- Es to izņemu no maisa un pakaltēju.
- Viens jau man ir pakaltēts.
- Interesantu pamatni var iegūt plānās ripiņās sagriežot laimu, bagātīgi apberot to ar cukuru un pakaltējot cepeškrāsnī līdz laims kļūst kraukšķīgs ar cukura garoziņu.