silt1
Lietojuma biežums :
silt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
1.1.Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
1.2.Kļūt siltam berzes rezultāta (par priekšmetiem).
2.parasti formā: trešā persona Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
3.lieto: reti Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
Stabili vārdu savienojumiGalva silst. Prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk). Sirds (ari sirdī) silst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri