priecēt
Lietojuma biežums :
priecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izraisīt prieku (kādam).
1.1.intransitīvs Parasti savienojumā ar “acis”, “sirds”, “prāts”: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri