priecēt
priecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | priecēju | priecējam | priecēju | priecējām | priecēšu | priecēsim |
| 2. pers. | priecē | priecējat | priecēji | priecējāt | priecēsi | priecēsiet, priecēsit |
| 3. pers. | priecē | priecēja | priecēs | |||
Pavēles izteiksme: priecē (vsk. 2. pers.), priecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: priecējot (tag.), priecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: priecētu
Vajadzības izteiksme: jāpriecē
1.Izraisīt prieku (kādam).
1.1.intransitīvs Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Priecē, ka uz dažiem posteņiem ir ļoti liela konkurence.
- Tātad - esiet gatavi pārsteigumiem, un lai tie Jūs priecē.
- Savukārt pilsētas viesus priecē tradicionāla mūzika, koncerti un citi pasakumi.
- Dailes un Valmieras teātris ar Tagores lugām skatītājus priecēja ilgu laiku.
- Priecē arī tas, ka tiek iesaistīti skolēni ar īpašu stafeti.