priecināt
priecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | priecinu | priecinām | priecināju | priecinājām | priecināšu | priecināsim |
| 2. pers. | priecini | priecināt | priecināji | priecinājāt | priecināsi | priecināsiet, priecināsit |
| 3. pers. | priecina | priecināja | priecinās | |||
Pavēles izteiksme: priecini (vsk. 2. pers.), prieciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: priecinot (tag.), priecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: priecinātu
Vajadzības izteiksme: jāpriecina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs; izraisīt prieku (kādam).
1.1.Parasti savienojumā ar "acis", "sirds", "prāts": iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- [..] Atjautīgajās intermēdijās priecināja vingrais, jaukām humora dzirkstīm piebārstītais tēlojums.
- Trešajā adventē, 17. decembrī, mūs priecinās Kaspars Svirskis.
- — Ai, zilā nezālīte, tu man acis priecināji.
- Liekas, tieši tas arī visvairāk priecinājis Viņa Svētību.
- Viņu priecināja simt tīģeru un simt lauvu.