dejiskums
dejiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dejiskums | dejiskumi |
| Ģen. | dejiskuma | dejiskumu |
| Dat. | dejiskumam | dejiskumiem |
| Akuz. | dejiskumu | dejiskumus |
| Lok. | dejiskumā | dejiskumos |
1.Dejotāja prasme dejot izjusti, ritmiski, estētiski.
PiemēriAktieru muzikālās dotības un dejiskums ļauj izrādēs bagātīgi izmantot dziesmas un dejas.
- Aktieru muzikālās dotības un dejiskums ļauj izrādēs bagātīgi izmantot dziesmas un dejas.
- Izrādē visu laiku valdīja kustība, piesātināts dejiskums, kas izpaudās gan orientālajās dejās, gan raksturdejās.
- Sporta aerobika ir ļoti skaists sporta veids, kas prasa dejiskumu, lokanību, spēku un kustību koordināciju.
2.Mūzikas piemērotība dejošanai.
PiemēriArī “Metro” vēlas uzsvērt Beļģu viesu mūzikas dejiskumu, sakarā ar ko komplektā ar viņiem piedāvā techno mūzikas dīdžeju NGC – 5128.
- Arī “Metro” vēlas uzsvērt Beļģu viesu mūzikas dejiskumu, sakarā ar ko komplektā ar viņiem piedāvā techno mūzikas dīdžeju NGC – 5128.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit