dejotājmuša
dejotājmuša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dejotājmuša | dejotājmušas |
| Ģen. | dejotājmušas | dejotājmušu |
| Dat. | dejotājmušai | dejotājmušām |
| Akuz. | dejotājmušu | dejotājmušas |
| Lok. | dejotājmušā | dejotājmušās |
formā: daudzskaitlis Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tipisks dejotājmušas siluets ir ieslīpi novietots ķermenis, uz aizmuguri nolaižoties uz leju.
- Fosilas dejotājmušas ir zināmas no krīta perioda.
- Daudzas dejotājmušu sugas pārojas uz zemes vai uz augiem, pirms tam pulcējoties riesta baros.
- Deju kustības katrai dejotājmušu sugai ir atšķirīgas, tādējādi caur šādu deju tiek noteikta partnera piederība pareizajai sugai.
- Par medījumu parasti kalpo sīkie divspārņi, cikādes, blaktis, tripši, tauriņi un citi nelieli kukaiņi, kurus dejotājmušas satver ar savām priekškājām.