samulst
samulst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samulstu | samulstam | samulsu | samulsām | samulsīšu | samulsīsim |
| 2. pers. | samulsti | samulstat | samulsi | samulsāt | samulsīsi | samulsīsiet, samulsīsit |
| 3. pers. | samulst | samulsa | samulsīs | |||
Pavēles izteiksme: samulsti (vsk. 2. pers.), samulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samulstot (tag.), samulsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samulstu
Vajadzības izteiksme: jāsamulst
1.Sākt, parasti pēkšņi, mulst.
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Elīna atklāj, ka jūtas ļoti samulsusi no pēkšņās popularitātes. „
- Pēdējā laikā mainu frizūras, un cilvēki laikam no tā samulst.
- Ikreiz, kad dzirdu kādu runājam par viduslaikiem, es samulstu.
- Bērni, ieraugot asaras audzinātājas acīs, samulstot un paliekot klusi.
- Abi gluži samulsuši saskatās – nē, viņi nevienu nav ievērojuši.