samuļļāt
samuļļāt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | samuļļāju | samuļļājam | samuļļāju | samuļļājām | samuļļāšu | samuļļāsim |
| 2. pers. | samuļļā | samuļļājat | samuļļāji | samuļļājāt | samuļļāsi | samuļļāsiet, samuļļāsit |
| 3. pers. | samuļļā | samuļļāja | samuļļās | |||
Pavēles izteiksme: samuļļā (vsk. 2. pers.), samuļļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: samuļļājot (tag.), samuļļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: samuļļātu
Vajadzības izteiksme: jāsamuļļā
1.Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
1.1.apvidvārds Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir tā mīļāk, nevis kā tad, kad muļļa samuļļā mīklu.
- Ar mašīnu iepakojot biezpienu, mēs to samuļļājam.
- "Mums nav vajadzīgi samuļļāti saliedētības projekti.
- Par spīti repertuāra popularitātei, itāļu opermūzika un simfoniskā mūzika prasa ļoti niansētu sniegumu gan no orķestra, gan no solista, citādi sniegums izklausās samuļļāts.