iejukt1
iejukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iejūku | iejūkam | iejuku | iejukām | iejukšu | iejuksim |
| 2. pers. | iejūc | iejūkat | iejuki | iejukāt | iejuksi | iejuksiet, iejuksit |
| 3. pers. | iejūk | iejuka | iejuks | |||
Pavēles izteiksme: iejūc (vsk. 2. pers.), iejūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iejūkot (tag.), iejukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iejuktu
Vajadzības izteiksme: jāiejūk
1.Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
1.1.Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
2.lieto: pareti Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viesturs Dūle basām kājām un mazliet paspūris, iejucis jauniešu bariņā.
- Nopērciet " fish – n chips" un iejūciet Portobello drūzmā!
- norāva savu žaketi, iedeva man, un es iejuku pūlī...
- Viņš prot iejukt starp tiem, priecāties, rotaļāties un palikt nepamanīts.
- Iejucis līksmajā pūlī, pa lielo parku pastaigājās arī Marts.