iejūgs
iejūgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iejūgs | iejūgi |
| Ģen. | iejūga | iejūgu |
| Dat. | iejūgam | iejūgiem |
| Akuz. | iejūgu | iejūgus |
| Lok. | iejūgā | iejūgos |
1.Piederumu kopums darba dzīvnieka piesaistīšanai pie transportlīdzekļa vai darba rīka; aizjūgs1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ļaudis gan sūdzoties, ka iejūgu un pajūgu nekur nevar nopirkt.
- Viņam bija jāuzveļ plecos pirmais dzīves iejūgs un jāgatavojas klasiskajām studijām.
- Pēc sadursmes pajūgs apgāzās, bet zirgs atbrīvojās no iejūga un aizbēga.
- Ponijam ir daudzpusīgi talanti, bet visbiežāk to izmanto konkūrā un iejūgā.
- Ar grožiem likteņu iejūgu varētu vadīt rāmāk, bet cilpa savelkas traģiski.