iejundīt
iejundīt 2. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, transitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
iejundīt 3. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, transitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos.
Avoti: LLVV